Viena ļoti svarīga lieta, kas ir jāņem vērā un arī jāmāca jaunajiem velosipēdistiem - gājēji ir ļoti neparedzami! Īpaši bērni un pieaugušie, kuri runā pa telefonu. 

Ja jums ir savi bērni, tad noteikti zināt - vecāku teiktais mēdz ļoti ātri aizmirsties. Tā arī manējam braucējam - saki vai nesaki, ka tur, kur redzi bērnus, samazini ātrumu un brauc ļooooti uzmanīgi. Nākas katru reizi atkārtot. Šodien beidzot piedzīvoja uz savas ādas, ka vecāki ir jāklausa: Braucām pa meža celiņu, kur ikdienā nav daudz gājēju un vēl mazāk velosipēdistu. Priekšā ģimene ar bērnu ap gadi 3- 4 (vecumu spēju noteikti ļoti slikti). Pabrīdināju savējo braucēju, lai samazina ātrumu un brauc uzmanīgi. Mēs arī gana laicīgi tikām pamanīti un vecāki bērnam teica, lai iet pa vienu maliņu. Tomēr - pēdējā brīdī bērns izlēma, ka viņš grib iet pa otru maliņu :D Pazīstami, vai ne? Šoreiz ļoti veiksmīgi abām pusēm - mums ātrums neliels, vecāki ar uzmanīgi.

Šorīt (ap 8:00) uz VEF tilta jauniešu komanda radīja sastrēgumu ar mērķi radīt konfliktsituāciju - kā uz tilta gājēju daļas samainīties veikala ratiņiem un velosipēdam ar piekabi (droši vien kaut kāds uzdevums/reklāma/projekta). Pēc manām domām, viņi nokavēja minūtes 10 - 15, kad būtu dabūjuši tiešām iespaidīgu sastrēgumu visa tilta garumā. Visa lielā velosipēdu plūsma ir nedaudz pirms astoņiem. Vienreiz pat gadījās tikt smukā rindā no ~ Hartwik līdz tiltam. Ja šādā brīdī tilts būtu bijis ciet - būtu jautri. 

Tomēr piekrītu, ka tilts nav ērts šķērsošanai pa gājēju daļu (pa braucamo daļu vēl nav sanācis mēģināt). Īpaši, ja velo ir ar platu stūri. Un tad vēl tās dīvainās metāla plāksnes...