Ikdiena ar velosipēdu Rīgā

Vienu rītu braucu virzienā uz centru pār VEF tiltu. To šauro daļu, kas jādala visiem gājējiem, velosipēdistiem, ratiņ-stūmēj-vilcējiem, lielāku un mazāku somu nesējiem, elektrovelosipēdiem un pārējiem, ko varam iedomāties tur pārvietojamies. Un man pretī nāk princis baltā zirgā! Tfu.. uz balta motorollera

Droši vien ir jāpriecājas, ka Rīgā notiek ielu remonti. Tas taču tiek darīts, lai pēc tam visiem būtu patīkamāk (vai ne?) Tomēr esošo situāciju tai īsajā posmā, kur man nākas braukt pa Brīvības ielas ietvi no VEF tilta līdz Pērnavas ielai man gribas raksturot ar pagājušajā nedēļā tik populārajiem N. U. vārdiem - kaut ko tādu var izstrādāt absolūti pajoliņi.  Tur vietām gājējs ar gājēju nespēj izmainīties, kur nu vēl tur braukt ar velo! Neņemat ļaunā. Gribas arī pačīkstēt un papukoties.